Starptautiskie nodokļu un uzņēmējdarbības riski
Ikvienam, kurš dažādu nodokļu labumu ietekmē dibinājis uzņēmumus ārvalstīs, tagad ir jābūt īpaši piesardzīgam. Nesen pieņemtie likumu grozījumi faktiski liedz nodokļu optimizāciju, izmantojot ārvalstu struktūrvienības, kā arī prasa nodokļu maksātājiem izvērtēt darījuma partnerus vēl rūpīgāk. Nevarētu teikt, ka Latvijā šis ir kas jauns un nebijis, bet ir vairāki aspekti, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Stingrākas prasības UIN likumā
- gada 1. janvārī “Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā” stājās spēkā jauna norma, kas ir daļa no Eiropas Savienības (ES) direktīvas 2016/1164, ar kuru tiek ierobežota nodokļu apiešanas prakse. Jaunās prasības attiecas uz ES un OECD dalībvalstīm.
Direktīvas 6. pantā noteikts, ka tādas struktūras vai struktūru virknes, kuru izveides mērķis ir nodokļu priekšrocību gūšana, ja tas ir pretrunā ar tiesību aktu nolūku, UIN aprēķinu vajadzībām netiek ņemtas vērā. Lai struktūru uzskatītu par īstu, tai ir jābūt izveidotai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti. Līdz ar to, uzņēmējiem ar grupu struktūrām dažādās valstīs ir jāizvērtē, vai nevar rasties UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saistību risks Latvijā un, iespējams, arī citur, ņemot vērā, ka līdz 2018. gada beigām visām ES dalībvalstīm bija pienākums direktīvas normas ieviest (izņēmums bija 5. pants par izceļošanas nodokli, kura ieviešanas termiņš nacionālajos tiesību aktos atlikts līdz 2019. gada 31. decembrim). Finanšu ministrijas ierēdņi uzskata, ka Latvijā šīs prasības ir jau ieviestas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz VID tiesības vērtēt saimnieciskos darījumus pēc ekonomiskās būtības, nevis juridiskās formas.
Tādejādi par Latvijas rezidenta kontrolē esoša ārvalstu uzņēmuma (struktūras) peļņu, kas [Latvijas VID skatījumā] būs gūta “nepamatoti” izmantojot nodokļu priekšrocības, turpmāk ienākuma nodokli var nākties samaksāt Latvijā. Ārvalsts uzņēmums (t.sk. pastāvīgā pārstāvniecība, ikviens ārvalsts juridisks veidojums, ar līgumu saistīta personu grupa vai aktīvi) var tikt uzskatīts par kontrolētu, ja izpildās kāds no sekojošiem kritērijiem:
1) nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām tieši vai netieši pieder >50% ārvalsts sabiedrības akciju vai balsstiesību; vai
2) nodokļu maksātājs pats vai kopā ar saistītajām personām ir tiesīgs saņemt >50% no ārvalsts sabiedrības peļņas.
Ierobežojums dividenžu atbrīvošanai no nodokļa
Arī IIN likuma 9. pants ietver normu, ka IIN atbrīvojumu dividendēm nepiemēro, ja dividendes izmaksātas, izmantojot Latvijā izveidotu komercsabiedrību, ārvalstu sabiedrību, vai arī vienīgi vai galvenokārt tādēļ izveidotu struktūru virkni, lai izvairītos no IIN maksājumiem vai arī samazinātu tos. Likumā noteiktas pazīmes, pēc kurām šādu izvairīšanās mērķi ir iespējams identificēt, proti:
- ja, izvērtējot visus faktus un apstākļus, struktūra ir uzskatāma par mākslīgi izveidotu (vadoties pēc ekonomiskā satura un būtības, nevis tikai juridiskās formas);
- ja maksātājam izmaksātās dividendes tieši no izcelsmes avota būtu apliktas ar augstāku IIN, nekā izmaksājot tās caur struktūru vai struktūru virkni.
Eksports un darījumu riski
Jau 3 gadus atpakaļ terorisma un ar to saistīto ģeopolitisko risku iespaidā tika pieņemts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” (Sankciju likums). Likuma subjekti ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. Juridisko personu gadījumā tiek runāts par stratēģiskās nozīmes preču - tādu kā ieroču, noteiktas ķimikāliju vai arī iekārtu tirdzniecību; importa/ eksporta embargo uz Ziemeļkoreju, Sīriju, Lībiju u.c. ar terorismu saistītām valstīm[1], kā arī aizliegumu sadarboties ar noteiktām personām[2]. No šī gada 1. maija Sankciju likums ir grozīts, paplašinot Sankciju likumam pakļauto subjektu loku.
Līdz ar to, arī juridisko pakalpojumu sniedzējiem un personām, kuras veic nekustamā īpašuma, uzņēmumu pirkšanu vai pārdošanu, vai arī darbojas kā starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, no 2019. gada 1. maija ir jāizveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma jeb iekšējo procedūru un risku izvērtēšanas politiku kopums. Savukārt, eksporta uzņēmumiem pirms jauna tirgus vai darījuma partnera apstiprināšanas būs jāpārbauda, vai sadarbības partneris un preču piegāde uz pircēja norādīto trešo valsti ir vai nav akceptējami.
Ja uzraudzības iestādes konstatēs, ka iekšējā kontrole uzņēmumā netiek veikta, var draudēt naudas sods līdz 10% no apgrozījuma, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana amatpersonām saskaņā ar Krimināllikumu. Faktiski visi uzņēmumi ne vēlāk kā pusgada laikā būs spiesti pārskatīt savu darbību, izvērtēt riskus un tos dokumentēt. Sankciju likuma pārkāpumi var apdraudēt uzņēmuma pastāvēšanu. Piemērs ar ABLV banku Latvijā jau ir bijis.
Secinājumi
VID aktivitātes ēnu ekonomikas apkarošanā komplektā ar plaši izvērsto cīņu pret naudas atmazgāšanu rada bažas par kampaņveida akciju pret noteiktiem nodokļu maksātājiem. Visi apstākļi liecina par to, ka nevainības prezumpcija nedarbosies un pierādīšanas pienākums būs nodokļu maksātāju pusē.
Ņemot vērā, ka daudzi ap šo laiku organizē gadskārtējās akcionāru sapulces, ir izdevīgs brīdis informēt akcionārus par varbūtējām izmaiņām grupas struktūrā vai sadarbības modeļos ar darījumu partneriem, prasot apstiprināt papildus budžetu uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas izveidei.
Savukārt, uzņēmējiem, kuri saimniecisko darbību veic ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, iesakām kritiski izvērtēt grupas struktūru, funkcijas un riskus, kā arī darbaspēka un tehnisko resursu esamību. Likumdošanas tendences un apstākļu kopums liecina par sankciju un tiešo nodokļu risku palielināšanos tiem maksātājiem, kuriem daļa no grupas uzņēmumiem darbojas ārvalstīs, jo īpaši, ja salīdzinājumā ar Latviju tās ir valstis ar labāku tiešo nodokļu režīmu, piemēram, Kipra vai Malta.
Ja Jums ir nepieciešams atbalsts uzņēmuma ārvalstu struktūru vai sankciju risku izvērtēšanā, lūdzam sazināties ar mūsu speciālistiem – nodokļu partneri Annu Vilku, e-pasts: anna@bakertilly.lv vai zvērinātu advokātu Raimondu Plāti, e-pasts: raimonds@bakertilly.lv.
[1] Konkrētas valstis un aizliegumus var skatīt mājaslapā https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem