Kādus darījumus skars jaunās normas?
Jaunās DAC6 normas attieksies uz visiem ES nodokļu maksātājiem (t.sk. fiziskām personām), kuri ar mērķi izvairīties vai samazināt nodokļu maksājumus ir iesaistījušies vai plāno iesaistīties pārrobežu darījumos. Katras atsevišķās valsts nacionālajos likumos paredzēto likumisko nodokļu atvieglojumu izmantošana nav uzskatāma par negodprātīgu rīcību un nav pakļauta jaunajam regulējumam. Tomēr citādāk situācija tiks vērtēta, ja vairāku valstu nodokļu regulējums ir saplānots un tiek izmantots tā, lai gūtu pēc iespējas lielākas nodokļu priekšrocības. Agresīva nodokļu plānošana un pārrobežu shēmas tiks izvērtētas pēc noteiktām pazīmēm un būs pakļautas ziņošanai ES nodokļu administrācijas iestādēm.
Kad jāsāk ziņot?
Jaunais regulējums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, tomēr ziņošanas pienākums ir ar atpakaļejošu datumu: tas ir tad, ja shēma (tās pirmais posms) ir radīta vai īstenota pēc 2018. gada 25. jūnija. Šī iemesla dēļ nodokļu konsultantiem, juristiem, grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem – profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, ir uzmanīgi jāizvērtē klientiem sniegtie pakalpojumi un konsultācijas beidzamo divu gadu laikā. Sākotnējais ziņojumu sniegšanas termiņš ir 2020. gada 31. augusts; pēc kā ziņojumi par ziņojamām pārrobežu shēmām būs jāsniedz regulāri. Savukārt VID būs jāveic informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu dienestiem turpmāko 30 dienu laikā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām.
Par ko jāziņo?
MK noteikumos ir ietverti kritēriji (=galvenā ieguvuma tests + A, B, C, D un E kategorijas pazīmes saskaņā ar MK noteikumu 3. nodaļu) pie kuriem informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu būs jāiesniedz VID. Galvenokārt šie kritēriji raksturo shēmas, kuras norisinās vairāk nekā vienā dalībvalstī vai dalībvalstī un trešajā valstī un kuras radītas, lai ar dažādu valstu likumdošanas atšķirībām nodokļu maksātājs gūtu nodokļu priekšrocības, kādas parasti attiecīgo valstu regulējumā nav paredzētas. Tipisks ziņojamās shēmas piemērs – nodokļu maksātājs iegādājas zaudējumus nesošu uzņēmumu un, pārtraucot uzņēmējdarbību, zaudējumus pārnes uz citu valsti, lai tos izmantotu nodokļu saistību samazināšanai vai arī veic aktīvu pārdošanu, parasti grupas ietvaros, ar atpakaļpirkumu vai atpakaļnomu ar mērķi “optimizēt” nodokļus. Citi piemēri attiecas uz ienākumu pārvēršanu kapitālā, dāvinājumos vai citās ieņēmumu kategorijās, kurām ir mazāks nodokļa slogs vai pat atbrīvojums no nodokļa.
Kuram jāziņo?
Pienākums ziņot par pārrobežu shēmām primāri attieksies uz nodokļu un finanšu konsultantiem, juristiem, grāmatvežiem un citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz vai ir snieguši atbalstu pārrobežu shēmu plānošanā un organizēšanā. Jauno normu skatījumā šīs personas tiek definētas kā “starpnieki”.
Ja shēmā nav iesaistīts starpnieks vai uz starpnieku attiecas izņēmums (piem. LR Advokatūras likums), pienākums sniegt informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu attieksies uz pašu nodokļu maksātāju jeb personu, kurai ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai vai kura ir gatava īstenot vai jau īstenojusi šādu shēmu.
Izņēmums
MK noteikumi paredz arī izņēmumu, kad ziņošanas pienākums nebūs jāveic. Šāds gadījums ir tad, ja starpnieks ir zvērināts advokāts un informācijas sniegšana pārkāptu zvērināta advokāta profesionālo noslēpumu. Zvērinātam advokātam par ziņošanas pienākumu būs jāinformē cits starpnieks vai, ja tāda nav, - pats attiecīgais nodokļu maksātājs.
Ziņošanas sistēma
Ja darījuma struktūra atbilst pārrobežu shēmas definīcijai, kā arī izpildās galvenā ieguvuma tests un/vai kāda no nodokļu krāpšanās risku raksturojošajām pazīmēm (uzskaitītas MK noteikumu 3. nodaļā), iestājas ziņošanas pienākums. Primāri būs jāziņo starpniekam, taču, lai uzņēmums nenonāktu situācijā, kad pats pasūta shēmu, par to samaksā un vēl arī saskaras ar pienākumu noziņot par savu plānoto darījumu VID, pirms līguma slēgšanas ar konsultantu būtu jāvienojas par pasūtījuma legalitāti DAC6 izpratnē.
Ziņojuma sniegšanai ir dots 30 dienu termiņš pēc tam, kad shēma darīta pieejama īstenošanai; vai ir gatava, lai to īstenotu; ir uzsākta shēmas īstenošana; vai ir sniegta palīdzība, atbalsts vai konsultācijas.
Ja pienākums ziņot par pārrobežu shēmu ir vairākiem ziņotājiem, ziņotājs tiek atbrīvots no šī pienākuma tad, ja tas pierāda, ka informāciju jau ir sniedzis cits ziņotājs. Tas notiek 30 dienu laikā iesniedzot VID pirmā ziņotāja ziņojamās shēmas atsauces numuru (numuru piešķir katras valsts nodokļu administrācija) un pamatojumu, ka ziņotāja rīcībā nav citas ar shēmu saistītas informācijas.
Sods
Katra dalībvalsts pati nosaka savu soda naudas apmēru. Ja Latvijā ziņojums noteiktā termiņā vai kārtībā netiks iesniegts, VID būs tiesīgs piemērot soda naudu līdz EUR 3200. Lai gan šis sods uz iespējamo nodokļu priekšrocību fona sākotnēji var likties nenozīmīgs, ir jāatceras, ka par izvairīšanos no nodokļiem, īpaši ja tas noticis lielos apmēros (= ja nodarījuma izdarīšanas brīdī nozieguma priekšmeta kopējā vērtība bijusi virs 50 tolaik LR noteiktajām minimālajām mēnešalgām), personai vai personu grupai var draudēt kriminālatbildība. Savukārt sods, atkarībā no objektīvajiem lietas apstākļiem, var būt gan cietumsods, gan mantas konfiskācija, gan liegums nodarboties ar komercdarbību vai arī ieņemt noteiktus amatus.
Paredzams, ka saistībā ar DAC6 noteiktu advokātu un nodokļu konsultantu stundas likmes būtiski pieaugs, kamēr lielākie riski un atbildība gulsies uz pašiem nodokļu maksātājiem. Līdz ar to, daudziem būtu nopietni jāizvērtē, vai turpināt shēmot un riskēt, vai arī lētāk no šādiem darījumiem turpmāk atturēties.
