Kā ar pārliecību vadīt uzņēmumu pasaulē, kas atsakās stāvēt uz vietas?

Mūsdienās uzņēmumu vadītāji atrodas vidē, ko būtiski ietekmē svārstīgums, ierobežojumi un straujas pārmaiņas. Politiskā nenoteiktība, normatīvu apjoms, tehnoloģiskie traucējumi un ierobežota piekļuve kritiski svarīgiem resursiem - tas viss kopā traucē izmantot iepriekšējos uzņēmumu izaugsmes modeļus.

Izaugsmes iespējas joprojām pastāv, taču tās ir grūtāk atrast, grūtāk izmantot un daudz vieglāk zaudēt.

Panākumi prasa ātrāku lēmumu pieņemšanu, pārliecinošas spējas un vadības komandu, kas ir piemērota šādam ātrumam, noturībai un izlēmīgai rīcībai.

Par cik uzņēmumi meklē skaidrību un virzienu, Baker Tilly ir ieskatījies notikumu attīstībā līdz 2035. gadam, modelējot dažādus nākotnes scenārijus un vidēju uzņēmumu vadītāju atziņas visā pasaulē. Rezultātā ir radusies apjausma par to, kāds būs šis attīstības cikls un kas nepieciešams, lai to pārvarētu.

No kurienes atnāks izaugsme un no kurienes tā neradīsies

Analizējot notikumu attīstību, iezīmējas aina - nākotne, kurā ievērojamus riskus var pārvērst daudzsološās iespējās ar pareizu virzienu un vadību.

Vadītāji uzskata, ka tehnoloģiju piesātinātajā pasaulē starp vidējiem uzņēmumiem ir potenciāls uzvarēt tiem, kuri pierāda savu cilvēcisko vērtību - proti, ētiska un mērķtiecīga vadība būs to atšķirības zīme nākamajā desmitgadē.

Taču vai vadītāji spēs izmantot šīs potenciālās priekšrocības hiperregulētajā un resursu ierobežotajā 2035. gada pasaulē, ko viņi paši ir prognozējuši?

Nākotnes līderības tests

Pētījums liecina, ka izcilākie vadītāji būs tie, kuri mērķtiecīgi pielāgosies un drosmīgi virzīs savas organizācijas uz priekšu.

Lai gūtu panākumus, vadītājiem ir nepieciešama pārliecība rīkoties pēc iespējas ātrāk, pieņemt nenoteiktību un veidot organizācijas, kas spēj paplašināties tagad, lai nodrošinātu priekšrocības rītdien.

Četras pasaules 2035. gadā

Būtiskās neskaidrības, ar kurām saskaras vidēja lieluma uzņēmumi

Pēdējo 10 gadu laikā globālo biznesa vidi ir mainījusi pandēmija, politiskās pārmaiņas un ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI).

Ģeopolitiskās izmaiņas un tehnoloģiskā attīstība bija gaidāma, taču precīzus pavērsienus un pagriezienus bija daudz grūtāk paredzēt.

Ņemot vērā pēdējās desmitgades satricinājumus, prognozēt, kāds varētu būt laiks līdz 2035. gadam, ir milzīgs izaicinājums.

Esam identificējuši divas kritiskas neskaidrības, kas noteiks vidēja lieluma uzņēmumu situāciju nākamajā desmitgadē: regulējums un resursu pieejamība.

Nepastāv viena pareiza prognoze

Šie scenāriji nav prognozes. Patiesībā nākotne apvienos elementus no vairāk nekā vienas pasaules vai arī savstarpēji strauji pārslēgsies. Vērtība slēpjas tajā, ka vadītājiem būs iespēja apstrīdēt noklusējuma pieņēmumus, izpētīt riskus un iespējas no vairākiem skatupunktiem, kā arī pārbaudīt stratēģiju dažādos apstākļos.

Lai saprastu, kāda varētu izskatīties nākamā desmitgade, ir salīdzināti 1500 vidēju uzņēmumu vadītāju viedokļi ar šīm četrām pasaulēm.

Mēs atklājām, ka uzņēmumu vadītāji sagaida, ka līdz 2035. gadam regulējums kļūs apgrūtinošāks un mainīsies straujāk, savukārt piekļuve kapitālam, talantiem un izejvielām kļūs ierobežotāka.

Kad šīs cerības tiek salīdzinātas ar četrām 2035. gada pasaulēm, tās visspilgtāk norāda uz atbilstības krīzes vidi, ko raksturo strauji mainīgie noteikumi, ierobežots piedāvājums un pastāvīgs spiediens uz izmaksām un lēmumu pieņemšanu.

Šai nākotnes videi ir būtiskas sekas. Pasaulē, kura ir pārpilna ar atbilstības noteikumiem, kas jāizpilda ierobežota laika rāmī, panākt uzņēmuma organisku izaugsmi ir sarežģīti. Lēmumi saistīti ar lielākām likmēm, kļūdas ir dārgākas, savukārt spēja paredzēt pārmaiņas kļūst par konkurences priekšrocību.

Izaugsmes veicināšana nenoteiktības desmitgadē

Kā gūt panākumus nenoteiktības apstākļos

Lai gan nākotne var izvērsties dažādās formās, iespējamajiem scenārijiem ir kopīga iezīme: svārstīgums kļūst par strukturālu realitāti, bet kļūdas robeža sarūk.

Vidēja lieluma organizācijām jautājums vairs nav par to, kā atgriezties stabilitātē, bet gan par to, kā veiksmīgi darboties apstākļos, kad stabilitātes nav.

Lielā likme uz MI

Vidēja lieluma uzņēmumu vadītāji liek likmes uz tehnoloģijām, bet tikai daži no viņiem ir gatavi tam, kas sekos tālāk.

60% uzņēmumu vadītāju norāda, ka tehnoloģijas un digitālā transformācija (tostarp MI) pašlaik ir būtiska ieguldījumu prioritāte.

Pētījums rāda, ka gandrīz 7 no 10 uzņēmumu vadītājiem (70%) uzskata, ka tehnoloģijas un digitālā transformācija (tostarp MI) ievērojami paātrinās viņu organizāciju izaugsmi nākamo piecu gadu laikā. Tas šo jomu padara par galveno paredzamo izaugsmes paātrinātāju, apsteidzot tādus faktorus kā inovācijas, kapitāla piesaiste un talanti.

Arī lielākā daļa organizāciju (60%) šai prognozei novirza finanšu resursus.

Tomēr, mazliet vairāk nekā puse vadītāju (51%) norāda, ka kiberdrošība ir viņu organizāciju galvenā prioritāte; pētījums liecina, ka daļa organizāciju inovāciju virzienā virzās ātrāk nekā to aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami, lai šīs inovācijas būtu drošas.

Pasaulē, kur tehnoloģijas ir katrā uzņēmumā, nodrošinot būtisku lomu to izaugsmei un izdzīvošanai, arī kiberdrošībai ir jābūt par prioritāti - vismaz tikmēr, kamēr ir paaugstināti ģeopolitiskie draudi.

Talantu slazds

Tehnoloģiju radītajām pārmaiņām pārveidojot darba tirgu, kompetentu talantu trūkums var apturēt organizāciju progresu inovāciju jomā.

6 no 10 uzņēmumu vadītāju (60%) vērtējumā līdz 2035. gadam konkurence par labākajiem talantiem kļūs par lielāko šķērsli vidēja lieluma uzņēmumu izaugsmei.

Viens no sarežģītākajiem tehnoloģiju-talantu jautājumiem, kas pašlaik nodarbina uzņēmumu vadītājus, ir MI ietekme uz talantu attīstību.

Ja MI aizstāj vai pārveido daudzus iesācēja līmeņa amatus, kā cilvēki, kas ienāk darba tirgū, iegūs pamata prasmes, kas viņiem būs vajadzīgas, lai kļūtu par rītdienas vadītājiem?

Vadītājiem ir jāspēj līdzsvarot tehnoloģijas un talantus, nodrošinot, ka skrējienā pēc tehnoloģiju virzītas izaugsmes netiek atstāti novārtā arī darbinieki. Pareizs līdzsvars palīdzēs organizācijām ne tikai sagatavoties rītdienas talantu trūkumam, bet arī kļūs par pamatu izaugsmei.

Tehnoloģiju piesātinātā pasaulē 7 no 10 vadītājiem uzskata, ka uzvarēs tie vidēja lieluma uzņēmumi, kas spēs parādīt savu cilvēcisko vērtību.

Regulatīvā uzraudzība

Lai gan politiskās svārstības, kam seko izmaiņas regulējošos noteikumos, rada izaicinājumus, 60% no aptaujātajiem prognozē, ka nākamajā desmitgadē regulatīvo pārmaiņu temps turpinās pieaugt un tikai 18% sagaida, ka šis temps palēnināsies.

No pētījuma izriet, ka lai gan vadītāji ir nobažījušies par hiperregulētu nākotni, viņi joprojām tai nepiešķir atbilstošu prioritāti.

Regulatīvā atbilstība un pārvaldība atrodas organizāciju pašreizējo ieguldījumu prioritāšu saraksta apakšā - līdzās ilgtspējas un vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) iniciatīvām.

Steidzoties pēc inovācijām un izaugsmes, pastāv risks, ka uzņēmumi, atstājot šos pamatus novārtā, pakļauj sevi naudas sodu un reputācijas kaitējuma riskam.

Spēcīga pārvaldība nenozīmē tikai organizācijas risku mazināšanu - tā var kļūt par pamatu, uz kura inovēt ar pārliecību.

5 galvenās priekšrocības, kas ir vidēja lieluma uzņēmumiem salīdzinājumā ar lielām organizācijām

• Vieglāka piekļuve augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējiem
• Lielāka elastība
• Mazāka birokrātija
• Ātrāka lēmumu pieņemšana
• Personalizācija / uz klientu vērsta pieeja

Vadība nenoteiktā nākotnē

Par cik vidēja lieluma uzņēmumi 2035. gadā sagaida svārstīgu biznesa vidi, iezīmējas tās vadības īpašības, kas būs vajadzīgas, lai orientētos gaidāmajā nākotnē, ko veidos potenciāli ierobežoti resursi, stingrāks un ātri mainīgs regulējums, strauji tehnoloģiski satricinājumi un talantu trūkums.

Vienlaikus pētījuma rezultāti izceļ neatbilstību starp prasmēm un uzvedību, kas tiks sagaidīta no vadītājiem, pretī tām jomām, kurās viņi uzskata sevi par spēcīgiem.

Stratēģiskā nepieciešamība

Vadītāji kopumā piekrīt, ka trīs svarīgākās īpašības panākumu gūšanai ir: efektīva komunikācija, spēja vadīt nenoteiktības apstākļos un problēmu risināšana.

Tomēr tikai 22% vadītāju uzskata spēju vadīt uzņēmumu nenoteiktības apstākļos par vienu no savām trim stiprajām pusēm, un tikai 24% savā trijniekā iekļauj efektīvu komunikāciju, lai gan šīs īpašības panākumu jomā tiek uzskatītas par izšķirošām.

Visi 2035. gada scenāriji pieprasa, lai vadītāji pilnveidotu prasmes, kuras stabilākā biznesa vidē nav nepieciešamas. Nenoteiktā pasaulē, kur regulējums var mainīties vai kritiski resursi kļūst nepieejami, noturība un spēja vadīt bez skaidri noteikta ceļa kļūst būtiska.

Ētiskais vadītājs

Neatkarīgi no tā, vai nākotnes regulatīvo vidi noteiks hiperregulācija vai pašregulācija, uz vadītājiem gulsies spiediens pieņemt riskantus lēmumus, ko iespējams pamatot no komerciālās, juridiskās un ētiskās puses. Vadītājiem būs jāpieņem pareizi un ētiski lēmumi, lai pārvarētu plaisu un nodrošinātu, ka viņu organizācijas nepaliek neaizsargātas.

Gandrīz trīs ceturtdaļas (73%) vadītāju norāda, ka ētiska uzņēmuma vadība kļūs par būtisku atšķiršanās faktoru nākamajā desmitgadē. Neraugoties uz to, tikai 5% vadītāju nosauc ētisku lēmumu pieņemšanu par vienu no savām trim stiprajām pusēm, tādejādi ierindojot ētiku starp zemāk novērtētajām vadības īpašībām.

Šie dati nenozīmē, ka vadītāji uzskata sevi par neētiskiem, taču tie norāda uz būtisku ievainojamību laikā, kad darbība notiek svārstīgā ģeopolitiskā vidē, ir jāpielāgojas mainīgām tehnoloģijām un jāievēro sarežģīts normatīvais regulējums.

Risks ir tajā, ka bez spēcīgām ētisku lēmumu pieņemšanas spējām vadītāji var dot priekšroku īstermiņa izdevīgumam, nevis ilgtermiņa godprātībai.

Viedokļi par ētisku vadību pa valstīm