Anna Vilka, AS “Baker Tilly Baltics” vadošā nodokļu eksperte, analizē šajā rakstā starpību starp priekšmeta izmantošanu reklāmas nolūkos vai arī tā neatkarīga, atsevišķa pasniegšana reprezentatīvā pasākuma ietvaros. Jautājums ir plašs, jo nodokļu piemērošanas atšķirības var būt saistītas ar dažādām niansēm. Būtiski ir izvērtēt konkrētā darījuma ekonomisko būtību, tādēļ sākotnēji nepieciešama attiecīgā normatīvā regulējuma analīze, kas piemērojams konkrētajā nodokļu piemērošanas situācijā.
Nodokļi normatīvo aktu skatījumā
Atbilstoši Reklāmas likuma 1.pantam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Saskaņā ar UIN likuma 8.panta 6.daļu, par reprezentācijas izdevumiem šā likuma izpratnē uzskatāmi uzņēmuma izdevumi:
- prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;
- darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;
- par mazvērtīgiem priekšmetiem (vērtībā līdz 20 eiro), kas satur uzņēmuma zīmolu un tiek izplatīti tā popularizēšanai.
Savukārt saskaņā ar UIN likuma 8.panta 7.daļu, par reklāmas izdevumiem uzskatāmi zīmola izveides un izvietošanas izdevumi (piemēram, izmaksas par logo izstrādi, reklāmu medijos u.c.); priekšmeti, kas satur uzņēmuma zīmolu, tiek pievienoti precei ar mērķi veicināt pieprasījumu pēc tās un kuru vērtība:
- nepārsniedz 70 eiro, pārsniedz 70 eiro, bet nepārsniedz 5% no reklāmas kampaņas ietvaros reklamētās preces vērtības;
- uzņēmuma izsniegta dāvanu karte, kas tiek piedāvāta uzņēmuma rīkotā publiskā reklāmas kampaņā un ir izmantojama tikai uzņēmuma tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 67.punkts papildina iepriekšminēto, proti, ja publiskas reklāmas kampaņas izdevumi atbilst UIN likuma 8.panta 7.daļas 2. un 3.punktā minētajām prasībām, tie uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, un precei vai pakalpojumam pievienotie priekšmeti vai dāvanu karte nav uzskatāmi par tādiem, kuru saņēmējs būtu jāidentificē.
Izmantojot reklāmas vai reprezentācijas nolūkos mazvērtīgus priekšmetus vērtībā līdz 20 eiro, jāizvērtē darījuma ekonomiskā būtība, skaidri nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma.
MK noteikumu Nr.677 67. un 68.punktā noteikts, ka par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, uzskatāmi arī ar reklāmas kampaņu saistītie izdevumi:
- laimesti vai balvas, kuru vērtība nepārsniedz 20 eiro un kas tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas reklāmas nolūkā saimnieciskās darbības veicēja organizētos konkursos, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos;
- balvas, kuru vērtība nepārsniedz 20 eiro, citu juridisko personu organizētos publiskos konkursos, ja konkursu norises vietā ir saimnieciskās darbības veicēja reklāma un konkursi tiek rīkoti, lai paplašinātu tā produkcijas noieta tirgu, un dalībnieku loks netiek citādi ierobežots kā vien ar nosacījumu iegādāties attiecīgo preci vai pakalpojumu vai atbildēt uz jautājumu;
- laimests, kas izsniegts uzņēmuma rīkotajā loterijā, kura organizēta atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam.
MK noteikumu Nr.677 68.punktā noteikts, ka, izmantojot reklāmas vai reprezentācijas nolūkos mazvērtīgus priekšmetus vai paša uzņēmuma dāvanu kartes, kuru vērtība nepārsniedz 20 eiro, jāizvērtē darījuma ekonomiskā būtība, skaidri nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma.
Ja reklāmas kampaņas ietvaros mazvērtīgs priekšmets tiek pasniegts pakalpojuma pircējam, nepārkāpjot UIN likuma 8.panta 7.daļā noteiktos ierobežojumus, šādu priekšmetu (vērtībā līdz 20 eiro) var atzīt par reklāmas izdevumu.
Ja reprezentācijas mērķiem tiek izmantots mazvērtīgs priekšmets, kura vērtība nepārsniedz 20 eiro, nav jāidentificē persona, kura to saņem. Savukārt, ja reprezentācijas priekšmeta vērtība pārsniedz 20 eiro, tas vairs nav uzskatāms par mazvērtīgu priekšmetu, un šādus izdevumus neatzīst par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja vien netiek veikta priekšmetu saņēmušās personas identificēšana un samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Apkopojot piemērojamo normatīvo regulējumu, secināms, ka būtiska nozīme nodokļu piemērošanā ir gan darījuma vai pasākuma faktiskajai būtībai, gan izmantotā priekšmeta vērtībai.
Praktiski piemēri
Ja priekšmets tiek pievienots pakalpojumam vai arī tas tiek pasniegts neatkarīgi, ir iespējami vairāki scenāriji, kas var ietekmēt nodokļu piemērošanas kārtību.
Piemērs
Publiskas reklāmas kampaņas ietvaros, lai veicinātu pakalpojuma noietu, uzņēmums konkrētā pakalpojuma iegādei pirkumam pievieno termokrūzi ar uzņēmuma zīmolu 10 EUR vērtībā, noformējot to kā komplektu.
Priekšmets ir piesaistīts konkrētā pakalpojuma iegādei, līdz ar to pievienotā termokrūze ir uzskatāma par uzņēmuma reklāmas pasākumu (UIN likuma 8.panta 7.daļas 2.punkta a) apakšpunkts).
Termokrūzes vērtība pēc ekonomiskās būtības ir pielīdzināma pakalpojumam piešķirtai atlaidei, un pakalpojuma pircējam, saņemot šo priekšmetu kopā ar pakalpojumu, neveidojas ienākums.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 157.punktam, PVN maksātājs, nodrošinot saimniecisko darbību, ir tiesīgs atskaitīt PVN pilnā apmērā kā priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar publisku reklāmas kampaņu, ja šis nodoklis norādīts nodokļa rēķinā par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti reklāmas pasākumu veikšanai.
Priekšnodokļa atskaitīšanā nav noteikti reprezentācijas izmaksu ierobežojumi, tādēļ, neatkarīgi no tā, vai ir pārsniegts UIN likumā noteiktais 5% limits, kā priekšnodoklis atskaitāmi 40% no PVN summas.
Piemērs
Uzņēmums sociālajos tīklos organizē reklāmas kampaņu jeb konkursu, kuras ietvaros klientiem, kuri noteiktā laika periodā iegādājas uzņēmuma pakalpojumus, ir iespēja laimēt termokrūzi ar uzņēmuma zīmolu 10 EUR vērtībā.
Šajā gadījumā būtiska nozīme ir arī balvas (priekšmeta) vērtībai – vai tā pārsniedz mazvērtīga priekšmeta slieksni. Ņemot vērā, ka termokrūzes vērtība nepārsniedz 20 eiro, attiecīgie izdevumi kvalificējami kā ar reklāmas kampaņu saistīti izdevumi. Līdz ar to tie nav iekļaujami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē, kā arī nav uzskatāmi par klienta ienākumu.
Līdzīgi kā iepriekšējā piemērā, ja reklāmas kampaņa tiek īstenota PVN maksātāja apliekamās saimnieciskās darbības ietvaros, PVN par šiem izdevumiem drīkst atskaitīt kā priekšnodokli pilnā apmērā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normām.
Piemērs
Uzņēmums saviem klientiem pasniedzis termokrūzi ar uzņēmuma zīmolu reprezentatīva pasākuma ietvaros.
Šajā gadījumā nodokļa maksātājam šie ir reprezentācijas izdevumi, un kopējais klientiem izsniegto termokrūžu vērtības apmērs veido ar UIN apliekamu objektu (izņemot UIN likuma 8.panta 2.daļas 7.punktā noteikto apmēru – ja šie izdevumi kopā ar personāla ilgtspējas izdevumiem pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi). Minētie izdevumi ir jāuzskaita atsevišķi no citiem izdevumiem.
Arī šajā gadījumā nav nepieciešams identificēt fizisko personu, kas saņem reprezentācijas priekšmetu, jo termokrūze kvalificējas kā mazvērtīgs priekšmets (vērtība nepārsniedz 20 eiro). Attiecībā uz PVN – ja uzņēmumam rodas reprezentācijas izdevumi, tas ir, tiek iegādāti reprezentējoši priekšmeti, kas popularizē uzņēmumu vai tā preču zīmi, saskaņā ar PVN likuma 100.panta 1.daļu priekšnodoklis par šādiem izdevumiem ir atskaitāms daļēji – 40% apmērā no samaksātā PVN.
Priekšnodokļa atskaitīšanā nav noteikti reprezentācijas izmaksu ierobežojumi, tādēļ, neatkarīgi no tā, vai ir pārsniegts UIN likumā noteiktais 5% limits, kā priekšnodoklis ir atskaitāmi 40% no PVN summas.
Kā redzams, nodokļu piemērošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem – darījuma būtības, priekšmeta vērtības un konkrētā konteksta. Tādēļ katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Ja reprezentācijas vai reklāmas (balvas) priekšmeta vērtība pārsniedz 20 eiro, nodokļu piemērošana kļūst sarežģītāka un prasa padziļinātu analīzi, ko ieteicams veikt atsevišķi. Situāciju vēl vairāk apgrūtina tas, ka UIN likumā un PVN likumā noteiktās prasības un piemērošanas kritēriji ne vienmēr ir savstarpēji pilnībā saskaņoti.
Lai saņemtu individuālu konsultāciju par šo vai citu aktuālo nodokļu jautājumu, sazinieties ar Baker Tilly Baltics partneri Annu Vilku - sertificētu nodokļu konsultanti ar vairāk nekā 18 gadu darba pieredzi.
Saistītais saturs
