Valdības saskaras ar spiedienu piesaistīt investīcijas, stiprināt konkurētspēju un saglabāt nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus uzņēmumi sagaida vienkāršākus noteikumus un lielāku tiesisko noteiktību.
Vai tas nozīmē, ka starptautiskā sadarbība nodokļu jomā tuvojas beigām?
Ne gluži.
Noteikumi mainās, taču pēdējo divdesmit gadu laikā izveidotais starptautiskās nodokļu sistēmas ietvars joprojām pastāv.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodokļu reformas otrā pīlāra noteikumi daudzās jurisdikcijās no politiskas ieceres ir kļuvuši par praksē piemērojamu regulējumu. Līdz ar to starptautiskā nodokļu reforma arvien tiešāk ietekmē uzņēmumu darbības organizēšanu, investīciju lēmumus un nodokļu normatīvo prasību izpildi.
Uzmanības centrā arvien biežāk nonāk nevis jaunu noteikumu izstrāde, bet esošā regulējuma efektīva piemērošana; nevis nodokļu noteikumu saskaņošana, bet konkurētspēja; nevis plašas reformas, bet tiesiskā noteiktība, investīcijas un izaugsme.
Uzņēmumu vadītājiem svarīgākais vairs nav jautājums, vai starptautiskā nodokļu vide mainās, bet gan tas, kā šīs pārmaiņas ietekmēs turpmākos uzņēmējdarbības lēmumus.
Nesen Baker Tilly tīkla dalībfirmas MHA rīkotā pasākumā par starptautisko nodokļu jautājumiem iezīmējās trīs galvenās tēmas. Katrai no tām ir būtiska nozīme vidēja lieluma uzņēmumiem.
1. Otrais pīlārs kļūst par ikdienas praksi
Lai gan politiskās diskusijas turpinās, uzņēmumiem nevajadzētu balstīt savus plānus uz pieņēmumu, ka otrā pīlāra regulējums tiks atcelts. Diskusiju centrā vairs nav jautājums, vai tas tiks ieviests, bet gan — kā uzņēmumi nodrošinās tā piemērošanu.
Starptautiskajām uzņēmumu grupām šobrīd galvenā prioritāte ir regulējuma praktiska piemērošana: precīzu datu nodrošināšana, pārvaldības stiprināšana, ziņošanas pienākumu izpilde un atbilstības prasību integrēšana esošajās sistēmās un procesos. Konkurences priekšrocības arvien vairāk nodrošinās nevis tikai noteikumu pārzināšana, bet spēja tos efektīvi piemērot plašā mērogā.
2. Konkurētspēja atkal kļūst par prioritāti
Ja politikas nestabilitātes dēļ vairāk nekā trešdaļa organizāciju atliek vai atceļ nozīmīgas investīcijas, nodokļi vairs nav tikai normatīvo prasību izpildes jautājums. Tie ietekmē arī uzņēmumu izaugsmi.
Baker Tilly globālajā ziņojumā The mid-market maze secināts, ka 35 % organizāciju strauju politikas izmaiņu dēļ ir atlikušas vai atcēlušas nozīmīgas investīcijas. Īpaši izteikta šī ietekme ir atsevišķos Eiropas reģionos.
Tā rezultātā uzņēmumi arvien biežāk dod priekšroku īstermiņa lēmumiem un vilcinās ar kapitālieguldījumiem apstākļos, kad regulējums un politiskās prioritātes pastāvīgi mainās.
Nodokļu jautājumi ir šo diskusiju centrā.
Valdības izjūt spiedienu palielināt nodokļu ieņēmumus un saglabāt pārredzamību, vienlaikus piesaistot investīcijas, atbalstot inovācijas un stiprinot konkurētspēju. Nepieciešamība līdzsvarot šos mērķus, visticamāk, noteiks nākamo nodokļu politikas attīstības posmu, kurā lielāks uzsvars tiks likts uz regulējuma vienkāršošanu, tiesisko noteiktību un kopējā normatīvo prasību izpildes sloga mazināšanu.
3. Nākamais posms vēl tikai veidojas
Starptautisko nodokļu regulējuma nākotne vēl nebūt nav skaidra.
Joprojām pastāv ievērojama nenoteiktība par pirmā pīlāra turpmāko attīstību. Turklāt diskusijas par starptautisko uzņēmumu grupu peļņas aplikšanu ar nodokļiem, uz mākslīgā intelekta risinājumiem balstītu uzņēmējdarbības modeļu izplatību un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lomu globālo nodokļu standartu noteikšanā, visticamāk, turpinās ietekmēt starptautisko nodokļu politiku vēl daudzus gadus.
Uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskajos tirgos, izaicinājums ir ne vien sekot līdzi regulējuma izmaiņām, bet arī izvērtēt šo pārmaiņu radītos riskus un iespējas.
Uzņēmumi, kas jau tagad iegulda pārvaldības stiprināšanā, normatīvo prasību ievērošanā un stratēģiskajā plānošanā, būs labāk sagatavoti turpmākajām pārmaiņām.
Saistītais saturs
