Office Work

Kad kafija birojā ir attaisnojami izdevumi?

Anna Vilka 2025. gada 18. aug.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka tēja un kafija birojā darbiniekiem ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Tomēr rodas jautājums koplīguma sakarā – ja tajā ir paredzēts, ka darbiniekiem ikdienā tiek nodrošināta tēja un kafija (kafijas pauzēs), vai šie izdevumi uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem vai tomēr tie apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildot uz jautājumu par tējas un kafijas nodrošināšanu darbiniekiem birojā, jāņem vērā gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumi. Situāciju skaidro Anna Vilka, AS “Baker Tilly Baltics”, vecākā projektu vadītāja.

 

Ja koplīgums nav noslēgts

Vispirms apskatīsim, kāpēc šādi izdevumi tiek uzskatīti par tādiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, ja nav noslēgts Koplīgums.

 

Visbiežāk pamatojums, kāpēc uzņēmumi šīs izmaksas uzskatīja par saimnieciskās darbības izmaksām, bija Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 66.4. apakšpunktsar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ietver izdevumus, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem.

 

Vai atpūtas telpu aprīkošanā un uzturēšanā atbilstoši labiem darba apstākļiem ietilpst arī darbinieku nodrošināšana ar kafiju un tēju? Īsā atbilde ir – nē, bet aplūkosim pamatojumu.

 

  • UIN likuma 4.panta 2.daļas 2.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šī likuma 8.pantu.
  • UIN likuma 1.panta 20.punkta izpratnē saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai cita veida darbību par atlīdzību.
  • Saskaņā ar UIN likuma 8.panta 1.daļā noteikto, identificējot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, tos vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai.
  • Atbilstoši UIN likuma 8.panta 2.daļas 1.punktam pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums.
  • Neatkarīgi no UIN likuma 8.panta 4.daļā minētā, ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi uzskatāmi tie izdevumi, kas minēti MK noteikumu Nr.677 66.4. apakšpunktā.

 

Tādējādi izdevumi, kas darba devējam rodas, iegādājoties dzeramo ūdeni, kā arī izdevumi atpūtas telpu iekārtošanai darba vietās, ja šo telpu aprīkojums atbilst mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem, UIN likuma izpratnē ir uzskatāmi par izdevumiem, kas tieši saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Tādējādi par minēto izdevumu summām nav jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums.

 

Atpūtas telpu uzturēšana nedod tiesības darba devējam apmaksāt darbinieku dzērienus un uzkodas, kas tiek sagatavoti vai lietoti šajās atpūtas telpās

 

MK noteikumu Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 25.punktā noteikts, ka atpūtas telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības (var nepiemērot birojiem un līdzīgām darba vietām, ja ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties darba pārtraukumos): 

  1. tās atbilst darba īpatnībām un nodarbināto skaitam, ir ērtas un pieejamas;
  2. tās ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;
  3. ja darba īpatnību dēļ ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, bet atpūtas telpas nav iekārtotas, ir citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā.

Tādējādi MK noteikumu Nr.359 izpratnē atpūtas telpa ir piederīga pie darba vietas aprīkojuma, kas kalpo darbinieku darba apstākļu nodrošināšanai.

 

Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr.677 66.4. apakšpunktā paredzētie izdevumi, kas darba devējam rodas, aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās darba telpas, nenozīmē, ka darba devējs drīkst nodrošināt darbiniekus ar dzērieniem un produktiem, kas tiek sagatavoti vai lietoti šajās atpūtas telpās, attiecīgās izmaksas attiecinot uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tādējādi izdevumi saistībā ar darbiniekiem paredzētās kafijas, tējas un cukura iegādi, ja šie labumi nav bijuši iekļauti darbinieka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, uzskatāmi par izdevumiem, kuri nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību un ir iekļaujami ar UIN apliekamajā bāzē.

Papildus tam VID ir paudis līdzīgu viedokli – personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos netiek ieskaitīti ikdienas izdevumi par tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielām uzkodām uzņēmuma darbiniekiem, ja tie nav paredzēti darba koplīgumā.

 

Ja koplīgums ir noslēgts

Situācija būtiski mainās, ja koplīgums ir noslēgts. Līdzīgu gadījumu VID ir analizējis 2018.gada 7.decembra uzziņā. Saskaņā ar UIN likuma 8.panta prasībām, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi neveido ar UIN apliekamu objektu, ja tie kopā ar reprezentācijas izdevumiem pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, tostarp, ir darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.

Darba koplīgums ir darba devēja un darbinieku pārstāvju rakstveida vienošanās, kas nosaka darba tiesiskās attiecības un sociālo sadarbību uzņēmumā vai nozarē, un to regulē Darba likums (DL).

 

Līdz ar to, lai ievērotu UIN likuma prasības, īpaši attiecībā uz izdevumiem, kurus neiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē (tajā skaitā, kafija un tēja darbiniekiem), ir jāievēro DL nosacījumi darba koplīguma slēgšanai.

Savukārt attiecībā uz pasākumu būtību UIN likums nenosaka, kādi tieši pasākumi ir uzskatāmi par kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumiem. Tāpat tas neregulē, vai šādi pasākumi ir vienreizēji vai regulāri, kā arī – cik lielai darbinieku daļai tajos jāpiedalās. Tomēr izšķiroša nozīme ir mērķim – kolektīva motivēšana vai saliedēšana.

Uzņēmums patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai tas īstenos personāla ilgtspējas pasākumus un kāda veida pasākumi ir piemēroti tā darbiniekiem. UIN piemērošanas vajadzībām ar UIN apliekamajā bāzē neiekļauj tos reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz UIN likuma 8.panta 2.daļas 7.punktā noteikto apmēru – izdevumus, kas kopā pārskata gadā pārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja minētie izdevumi tiek uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

 

Gadījumā, ja uzņēmums nevar personificēt personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kā tas ir situācijā, ja uzņēmums tēju un kafiju iegādājas visiem darbiniekiem, tad netiek noteikts katrs konkrētā darbinieka gūtais labums.

UIN reglamentējošie normatīvie akti nenosaka kā obligātu prasību personificēt darbinieku gūto labumu no katra konkrētā ilgtspējas pasākuma, ievērojot to, ka personāla ilgtspējas pasākumi nav vērsti uz konkrēto indivīdu, bet gan tiek organizēti ar noteiktu mērķi – motivēt vai saliedēt visu darbinieku kolektīvu.

VID uzziņā ir teikts: ja minētie izdevumi ir paredzēti darba koplīgumā un tos nevar personificēt, tie uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Ievērojot UIN likumā noteikto ierobežojumu, šādus izdevumus var neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē.

 

 

KOPSAVILKUMS

Ja dzērienu (tējas un kafijas) iegāde ir paredzēta koplīgumā:

  • Ja dzērieni nav iekļauti darbinieka ar IIN apliekamajā ienākumā, tos uzskata par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tie veido UIN bāzi – 25%
  • Ja izdevumi nav personificēti, tos drīkst uzskatīt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un tie neveido UIN bāzi, ja nepārsniedz 5% bruto algu fonda.

 

Vai vēlaties aprunāties ar kādu no mūsu ekspertiem vai uzzināt vairāk par to, kā mēs varam atbalstīt jūsu uzņēmumu? Sazinnaties ar mums, lai noskaidrotu vai un kā mūsu zināšanas var sniegt pievienoto vērtību jūsu darbībai!

Lūdzu, ņemiet vērā: nodokļu likumdošana un normatīvās prasības var mainīties. Iesakām konsultēties ar savu Baker Tilly konsultantu, lai novērtētu, kā pašreizējās vai gaidāmās izmaiņas var ietekmēt jūsu uzņēmumu.

Saistītais saturs

Raksts Grāmatvedība
Toms Zirdziņš 2025. gada 18. aug.
Raksts Nodokļi un Tiesības Citas nozares
Anna Vilka 2025. gada 28. jūl.
Raksts Konsultācijas Citas nozares
2025. gada 11. jūl.
Raksts Konsultācijas Citas nozares
Reinis Ceplis 2025. gada 27. jūn.
Raksts Konsultācijas Fintech
2025. gada 25. jūn.
Raksts Grāmatvedība Citas nozares
2025. gada 27. maijs
Raksts Konsultācijas Citas nozares
2025. gada 28. apr.
Konsultācijas Citas nozares
Ivo Rudzītis Signe Zīgela 2025. gada 14. apr.
Nodokļi un Tiesības Citas nozares
2025. gada 9. apr.
Sazinies ar kādu no mūsu ekspertiem
Kontakti