Finanšu direktora loma Latvijas uzņēmumos – nepieciešamība vai luksuss?

Finanšu direktora pozīcija Latvijas apstākļos ir salīdzinoši dārga, tomēr bez finanšu direktora ir grūti izveidot jēgpilnus budžetus, plānot investīcijas un piesaistīt finansējumu, kā arī nodrošināt uzņēmuma stratēģijas izstrādi un īstenošanu, tostarp kapitāla vērtības pieaugumu. Kādi ir pieejamie ekonomiskie risinājumi un kādas finanšu direktora ārpakalpojuma (t.s. “fractional CFO”) priekšrocības lasiet jaunākajā Baker Tilly Baltics AS partnera Reiņa Cepļa rakstā.

Latvijas ekonomikā finanšu direktora jēdziens, loma un nozīme padziļināti sāka izpausties un nest uzņēmumiem taustāmus ieguvumus deviņdesmito un divtūkstošo gadu mijā. Šobrīd amats ir izplatīts virknē vidēju un lielu kompāniju, tomēr izpratne par finanšu direktora lomu joprojām bieži vien ir nepietiekama. Jāuzsver, ka finanšu direktors nav galvenais grāmatvedis – drīzāk abas šīs lomas strādā tandēmā. Grāmatvedis rūpējas par precīzu uzskaiti un finanšu atspoguļojumu, savukārt finanšu direktoram nepieciešama uz nākotni vērsta, stratēģiska plānošana, risku pārvaldība un spēja skaidrot pagātnes rezultātus, kas atspoguļojas uzņēmuma finanšu datos. Abi ir partneri, abas lomas ir svarīgas.

Bez finanšu direktora ir grūti izveidot jēgpilnus budžetus, plānot investīcijas un piesaistīt finansējumu, kā arī nodrošināt uzņēmuma stratēģijas izstrādi un īstenošanu, tostarp kapitāla vērtības pieaugumu. Finanšu direktors strādā ciešā tandēmā ar uzņēmuma īpašniekiem un valdi un faktiski pieder pie stratēģiskās vadības kodola, pat tad, ja formāli neatrodas valdes sastāvā.

Taču finanšu direktora pozīcija Latvijas apstākļos ir salīdzinoši dārga. Portāls algas.lv dati rāda, ka 80% finanšu vadītāju Latvijā pelna starp 2019 un 6090 eiro mēnesī. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2025gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram atrodams, ka 2025. gada jūlijā vidējā stundas likme finanšu direktoram bija 23,39 eiro. Aprēķinot par 168 stundu darba mēnesi, tas veido aptuveni 3930 eiro bruto algu, un kopējās izmaksas uzņēmumam, ieskaitot nodokļus un darbinieka papildu izdevumus, sasniedz vidēji ap 6000 eiro mēnesī. Lielos uzņēmumos vai augsti kvalificētu speciālistu gadījumā šīs izmaksas ir vēl lielākas.

Šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi – īpaši mazie un vidējie – uz finanšu direktora nepieciešamību joprojām skatās ar šaubām, uzskatot to par “kaut kādu savādāku galveno grāmatvedi” vai plaša profila finanšu vadītāju ar izplūdušiem uzdevumiem. Patiesībā CFO loma ir daudz konkrētāka: tā ietver finansējuma vai investora piesaisti, stratēģijas izstrādi, uzņēmuma pirkšanas vai pārdošanas darījumu vadību, biznesa paplašināšanu, kā arī sistēmiskas pārmaiņas, piemēram, grāmatvedības programmu nomaiņu. Tie nav ikdienas darbi, un tie prasa augsta līmeņa kompetenci.

Vai ir risinājums? Jā – tirgū jau vairākus gadus attīstās finanšu direktora ārpakalpojuma (t.s. “fractional CFO”) pakalpojumi. Tie ļauj uzņēmumiem piesaistīt pieredzējušu speciālistu uz daļēju slodzi vai konkrētu projektu bāzes. Tas nozīmē, ka vadība var elastīgi izmantot profesionāļa zināšanas tieši tajā brīdī, kad tās nepieciešamas, neuzņemoties pilna laika štata izmaksas. Turklāt ārpakalpojuma CFO bieži vien strādā efektīvāk – viņu motivācija ir sasniegt konkrētus rezultātus, nevis vienkārši saglabāt amatu.

Lai šāda sadarbība būtu sekmīga, uzņēmumam svarīgi precīzi definēt savas vajadzības un piesaistīt tieši piemērotu, uzticamu speciālistu. Tad finanšu direktors kļūst par vērtīgu tiltu starp vadību un grāmatvedību – nodrošinot, ka stratēģiskās ieceres tiek balstītas uz reāliem finanšu datiem un ilgtspējīgu pieeju.

Plašāk par CFO ārpakalpojuma priekšrocībām un pasaules tendencēm lasiet mūsu startptautiskā tīkla kolēģu rakstā https://www.bakertilly.global/insights/cfo-for-hire.