Izmaiņas transfercenu likumdošanā, kas attiecas uz 2025.gadu

2025. gada nogalē ar izmaiņām likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2 pants) ir būtiski mainīta
transfertcenu vide Latvijā. Šo grozījumu mērķis ir ar 2026. gada 1. janvāri modernizēt transfertcenu
atbilstības un pārbaudes procesu, mazinot birokrātiju uzņēmumiem un paaugstinot VID darba efektivitāti.

Reformas stūrakmens - kontrolēto darījumu pārskats (KDP)

Svarīgākais jaunievedums ir KDP - standartizēts un strukturēts kopsavilkums par kontrolētajiem darījumiem,
kas fokusējas uz svarīgākajām detaļām. Tas ir īss un standartizēts datu apkopojums, kas ietver informāciju
par darījuma veidu, virzienu, summu, partneri, piemēroto transfertcenu metodi, salīdzināmajiem datiem un
gūtajiem rezultātiem. Pārskats būs jāiesniedz VID EDS jau par 2025. gadu 12 mēnešu laikā pēc finanšu gada
beigām. KDP kalpos kā papildinājums ierastajai dokumentācijai, ļaujot VID veikt mērķtiecīgāku un
automatizētu risku analīzi un efektīvāk identificējot potenciālos nodokļu riskus vēl pirms kontroles pasākumu
uzsākšanas.

Jauno KDP pēc analoģijas var salīdzināt ar grāmatas anotāciju - tā vietā, lai VID būtu jālasa visa grāmata
(līdz šim Globālā/Vietējā dokumentācija) par katru uzņēmumu, lai saprastu, vai to cenas ir "korektas", VID
tagad saņems standartizētu kopsavilkumu par galvenajām sastāvdaļām, pieprasot “visu grāmatu” tikai tad,
ja būs aizdomas par problēmām.
 

Zemāk jūsu ērtībai apkopots pārskats ar prasībām, kas bija attiecināmas līdz/no 2025. pārskata gadiem:

Praktiski apsvērumi:

a) Kļūdas cenu piemērošanā saistīto pušu darījumos tiek strukturēti uzrādītas Valsts ieņēmumu
dienestam. Tālāk ir uzskaitītas biežāk sastopamās transfertcenu piemērošanas kļūdas, kas būs daļa no
KDP analīzes un par kurām ir vērts padomāt finanšu gada ietvaros, lai novērstu transfertcenu riskus
laicīgi, kamēr vēl ir iespējams veikt korekcijas datos:

• Vienādi darījumi tiek veikti gan ar grupas uzņēmumiem, gan arī trešo pušu klientiem, bet cenas šajos
  darījumos atšķiras par labu grupas uzņēmumiem (samazināta vietējā uzņēmuma peļņa);
• Uzņēmuma rezultāts neiekļaujas starpkvartiļu intervālā vai norādītais intervāls ir pārāk plašs
  (nepieciešama detalizēta analītika šādai loģikai);
• Metodēs, kuras izmanto bruto peļņas rādītājus, tiek izmantoti ārējie salīdzināmie dati (nostiprināts
  tiesu praksē, ka šajos gadījumos ir jāizmanto neto peļņas rādītāji);
• Netipiska metode bieži sastopamiem darījumiem (piemēram, aizdevumu darījumos izmantota
  izmaksu pieskaitīšanas metode);
• Netipisks peļņas rādītājs izmantots bieži sastopamam darījumam (intelektuālā īpašuma darījumi ar
  izmaksu pieskaitīšanas metodi);
• Zema peļņa, bet būtisks grupas darījumu apjoms (liecina par peļņas aizplūšanu);
• Apaļas summas pakalpojumu darījumiem (liecina par pierādījumu trūkumu un gūtā labuma faktu);
• Saņemto zemas pievienotas vērtības pakalpojumu darījumos piemērots lielāks uzcenojums kā 5%
  (rekomendētais līmenis);
• Būtiskas izmaiņas KDP rezultātos pa gadiem (liecina par netipiskiem darījumiem, reorganizācijām,
  aktīvu nodošanām);
• Netipiski augsta rentabilitāte (var liecināt par nepareizu peļņas sadali, kur lokālais uzņēmums iespējams varēja būt vēl rentablāks) u.c.

b) Papildus riski visiem uzņēmumiem. Vērts aizdomāties, ka KDP ieviešana ļaus VID uzkrāto slepeno
salīdzināmo datubāzi ar nozarēs salīdzināmajiem datiem, kas nebūs publiski pieejami, bet kurus VID
izmantos savās analīzēs un auditos, piemēram, kā tas ir, analizējot atalgojuma līmeni uzņēmumā pret
vidējo atalgojumu nozarē.

c) Laiks atmosties uzņēmumiem, kuru darījumu apjomi ar saistītajām pusēm ir robežās 250 tūkstoši
eiro – 5 miljoni eiro. Lai arī iepriekš spēkā esošā kārtība jau paredzēja, ka šādu parametru uzņēmumiem
ir pienākums izstrādāt transfertcenu dokumentāciju, tas bieži tika ignorēts, jo iesniegšana nebija obligāta.
No 2025. finanšu gada būtiski paplašinās to uzņēmumu loks, kuriem jāsniedz informācija VID. Lai arī
apjoms mazāks, atskaitīties nāksies katram un kļūdas saistīto pušu darījumos var dārgi maksāt, turklāt
VID ir iespēja atskatīties uz šādiem – viņiem caur KDP uzrādītiem – kļūdainiem darījumiem arī tālākā
pagātnē un analizēt šādu uzņēmumu darījumus arī par 2024. gadu un iepriekšējiem periodiem.
 

d) VID uzkrāsies Latvijas uzņēmumu darījumu datu bāze. Vērts arī aizdomāties, ka KDP ieviešana ļaus
VID uzkrāt datu bāzi ar uzņēmumu salīdzināmajiem datiem, kas nebūs publiski pieejami, bet kurus VID
izmantos savās analīzēs un auditos.

Attiecīgi liels akcents uz transfertcenu pareizību būs tieši KDP sagatavošanā un iesniegšanā. Līdz ar to, aicinām padomāt par pirmā gada (2025. pārskata gads) KDP sagatavošanu un rīkoties jau laicīgi – vēl līdz 2025. gada pārskata iesniegšanai. Ja nepieciešams, uzņēmumam vēl ir iespēja bez nokavējuma naudas labot gada pārskatu/UIN deklarāciju, veicot transfertcenu korekcijas.

Sazinaties ar mums, lai noskaidrotu vai un kā mūsu ekspertu zināšanas var atbalstīt un radīt pievienoto vērtību jūsu biznesa darbībai!